NOTIKUMU ĪSA HRONOLOĢIJA

Latvijas Tautas frontes divdesmit piecu gadu atcerei

Notikumu hronika Latvijā un Cēsīs

1987. gads

·          14.jūnijs- “Helsinki 86” organizētā ziedu nolikšana Rīgā pie Brīvības pieminekļa 1941.gada Latvijas pilsoņu deportācijas upuru piemiņai.

1988.gads

·          23.marts- Rakstnieku savienība izveido Staļinisma ļaundarību apzināšanas komisiju. Priekšsēdētājs J.Stradiņš, vietnieki A.Dripe, A.Līce

·          1. un 2.jūnijs- Rīgā notiek Latvijas PSR radošo savienību apvienotais plēnums. Kulminācija- tolaik sabiedrība ietekmīgais politologs Mavriks VULFSONS pirmo reizi pēckara Latvijas vēsturē paziņo, ka 1940.gada notikumi bija nevis sociālistiskā revolūcija, bet PSRS veikta okupācija.

·          8.,9.,10.jūnijs- 3. folkmūzikas festivāls Cēsīs.

·          14.jūnijs- cēsnieki no Rožu laukuma, pirmo reizi krievu padomju okupācijas laikā, dodas gājienā uz Gauju un pie tilta ielaiž upē vainagus deportēto un svešumā nomocīto piemiņai.

·          26.jūnijs- Milzīgs apmeklētāju pieplūdums krievu padomju okupācijas laikā noklusētā, bet tautā iemīļoto un folklorizējušos dziesmu autora Eduarda ROZENŠTRAUHA publiskajā koncertā Cēsu Oktobra (tagad Pils) parkā. Parks- cilvēku pārpildīts!

·          14.jūlijs- pirmo reizi oficiāla pasākuma laikā pēc otrā pasaules kara (tikšanās un pārrunas par krievu padomju okupācijas laikā iznīcināto pieminekļu atjaunošanu) Cēsu Izstāžu namā telpu rotā latviešu nacionālais sarkanbaltsarkanais karogs.

·          16.jūlijs- Cēsīs atklāj starptautisko folkloras festivālu Baltica-88. Folkloras grupa „Skandinieki" ierodas Cēsu estrāde ar sarkanbaltsarkaniem karogiem. Nacionālā karoga krāsas izmantotas arī estrādes noformējumā (mākslinieks­ I.PRAULIŅŠ).

·          26.augusts- Cēsīs sanāk pirmā Tautas frontes organizēšanas grupa. Piedalās: V.ŠATROVSKIS- ATĀLS, N.BROKS, D.KALNIŅŠ, E.OZOLIŅŠ, N.ROZENŠTEINS, LTIMERMENIS, L.VAIČUNA. Koordinatora pienākumus uzņemas Daumants KALNIŅŠ.

·          7.septembris- TF Cēsu iniciatīvas grupas publiska preses konference Cēsu Izstāžu namā.

·          11.septembris- Cēsu rajona Kultūras namā notiek Latvijā pirmās (ārpus Rīgas) TF grupas dibināšanas sapulce. Valdē ievēl: N.BROKU, E.BUŠU, LCIRULI, A.KAVACI, M.LUKAIŽI, E.OZOLIŅU, D.SKULTI, V.ŠATROVSKI­ATĀLU, LTIMERMANI. Par TF Cēsu nodaļas vadītāju ievēl Māri LUKAIŽI.

·          8.- 9.oktobris- Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress Rīgā. Cēsu delegāti: M.BIRZE, N.BROKS, E.BUŠS, LCIRULIS, D.DALMANE, M.GRAPE, E.JOHANSONS, M.KALNIŅA, A.KAVACIS, A.LIELKAJS, M.LUKAIŽIS, LTIMERMANIS. Par LTF priekšsēdētāju ievēlēts Dainis ĪVĀNS. Cēsnieki- 1VLLUKAIŽIS- LTF Domes loceklis, E.BUŠS- LTF Revīzijas komisijas priekšsēdētājs.

·          22.oktobris- Cēsu Jaunās pils tornī pirmo reizi pēckara Latvijā, pamatojoties uz LTF Cēsu nodaļas valdes lēmumu, virs pilsētas oficiāli pacelts sarkanbaltsarkanais karogs. Citās Latvijas pilsētās tas notiek vēlāk.

·          11.novembris- pirmo reizi pēckara Latvijā Cēsīs atzīmē Lāčplēša dienu. Atklāts padomju varas iznīcinātais, bet tēlnieku M.BALTIŅAS un A.JANSONA atjaunotais, piemineklis Nezināmajam kareivim Vidzemes šosejas malā pie Ieriķiem.

·          18.novembris- Latvijas neatkarības proklamēšanas 70.gadadiena. Cēsīs- lāpu gājiens no sv.Jāņa baznīcas uz Lejas kapiem.

1989.gads

·          7.-8.janvāris- Interfrontes nodibināšanās (kā pretstats LTF).

·          15.janvāris- LTF Cēsu nodaļas 2.konference. Rajonā- 104 LTF grupas, kurās 4200 biedru. Konference izvirza E.INKENU par PSRS tautas deputāta kandidātu. Nodaļas priekšsēdētājs- M.LUKAIŽIS, Izpildgrupas vadītājs­ I.PRAULIŅŠ. LTF Cēsu rajona nodaļas sekretāre- S.KABUCE.

·          12.marts- pirmā plašā tautas manifestācija Daugavmalā, kurā piedalās ap 200 000 cilvēku, tajā skaitā daudz cēsnieku.

·          25.marts- Cēsu Meža kapos pirmo reizi notiek komunistiskā terora upuru piemiņas diena.

·          26.marts- tautas deputātu vēlēšanas PSRS Tautas deputātu kongresam. No Cēsu vēlēšanu apgabala par deputātiem kļūst E.INKENS A.GORBUNOVS.

·          13. un 14.maijs- pirmā Baltijas asambleja Tallinā, kuru organizē Igaunijas un Latvijas Tautas frontes un Lietuvas kustība „Sajūdis". Cēsis pārstāv E.BUŠS, J.KINNA un M.LUKAIŽIS.

·          31.maijs- LTF Valdes aicinājums sākt cīņu par pilnīgu Latvijas neatkarības atjaunošanu.

·          9.- 11.jūnijs- Cēsīs notiek 4.folkfestivāls. Pirmo reizi ievēlē jaunā titula ,,Sieviete- Latvija" īpašnieci. Par to kļūst Māra ZĀLĪTE.

·          21.jūnijs- pirmo reizi Cēsīs uzstājas padomju laikos tikai no magnetofona ierakstiem zināmā grupa „Čikāgas piecīši". Pils (toreiz- Oktobra) parks­ cilvēku pārpildīts!

·          21. un 22.jūnijā laikā pilsētā atzīmē Cēsu kauju 70.gadadienu. Gājiens uz kādreizējo Līvu pagasta namu un mītiņš pie tur atjaunotā Skolnieku rotas pirmo cīņu pieminekļa (autori- Maija BALTIŅA un Andrejs JANSONS; atklāts un iesvētīts 6.jūnijā), piedalās pieci 1919.gada kauju dalībnieki. 22.jūnija vakarā- plašs uzvedums Cēsu estrādē (scenārijs- Pauls PUTNIŅŠ, režisors- Jānus JOHANSONS), kurā mijas divas- latviešu un igauņu- valodas.

·          28.jūlijs- LPSR AP Deklarācija par Latvijas PSR  suverenitāti (pasludina Latvijas PSR likumdošanas prioritāti pār PSRS likumdošanu)

·          8.augusts- Cēsīs sāk iznākt LTF Cēsu nodaļas informatīvais biļetens „Cēsu Atmoda".

·          23.augusts- BALTIJAS CEĻŠ: ļaužu dzīvā ķēde maršrutā Tallina- Rīga­- Viļņa. Kas piedalījās- neaizmirsīs! Tie, kuru tur nebija- nesapratīs! Ak, Dievs - ­šī dzīvās strāvas sajūta!

·          26.augusts- PSKP CK Politbiroja draudīgais paziņojums “Baltijas ceļa” sakarā.

·          7.-8.oktobris- notiek LTF 2.kongress, kas izvēlas kursu uz Latvijas kā neatkarīgas valsts izveidi.

·          11.novembris- (BALTIJAS ASAMBLEJA) oficiālajās vēsturēs neminēta un maz zināma tikšanās Cēsu apkaimē, kurā piedalījās E.SAVISĀRS (Igaunijas Tautas fronte), D.ĪVĀNS (Latvijas Tautas fronte), V.LANSBERGIS (Lietuvas tautas kustība „Sajūdis"). Noslēgumā- mītiņš Cēsu centrālajā laukumā 1919.gada notikumu („bermontiādes") piemiņai.

·          10.decembris- vietējo tautas deputātu padomju vēlēšanās LTF gūst pārliecinošu uzvaru.

1990.gads

·          21.janvāris- LTF Cēsu nodaļas 4.konference. Rezultāti: nodaļas priekšsēdētājs- ārsts Guntis LIEPIŅŠ.

·          15.februāris- LPSR AP Deklarācija par Latvijas valstisko neatkarību.

·          18.marts- Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas. Cēsu rajonā Jānim LTPACIM kopējās lietas labad atsaucot savu kandidatūru, par deputātiem ievēlēti: Jānis ENDELE, Edvīns KIDE, Jānis KINNA, Druvis SKULTE.

·          22.-24.marts- LTF atbalstīto deputātu iniciatīvas grupa (Rolands Rikards, Romans Apsītis, Vilnis Eglājs, Andrejs Krastiņš, Tālavs Jundzis un Aivars Endziņš) sāk gatavot Neatkarības deklarāciju.

·          25.marts- Sāpju diena. Gājiens un piemiņas brīdis Meža kapos pie Zemes mātes pieminekļa.

·          31.marts- PATIESĪBAS BRĪDIS! LTF Cēsu nodaļas valdes sēdes galvenie lēmumi: protesta telegramma M.GORBACOVAM (sakarā ar Lietuvas blokādi:- atbalsts Pilsoņu kongresam; atklāta uzstāšanās pret dienestu.

·          3.aprīlis- LTF Cēsu nodaļas valdes protesta rezolūcija pret padomju armijas zvērībām Kaukāzā (Tbilisi, Baku) un pret piespiedu iesaukšanu PSRS bruņotajos spēkos.

·          9.aprīlis- mītiņš pie Izstāžu nama, kura laikā klātesošie atdod savas karaklausības apliecības kara komisariātam, tā atsakoties no draudošās iespējas kļūt par PSRS armijas noziedzīgo darbību līdzdalībniekiem.

·          4.maijs- Latvijas PSR Augstākā padome pieņem Neatkarības deklarāciju. Sākas pāreja uz valstiskās neatkarības atjaunošanu.

·          9.jūnijs- sākas Zemessardzes veidošana Cēsīs.

·          Jūlijs- tiek izveidota Cēsu 15.skautu vienība. Tās veidošanas iniciators un vadītājs- Gunards BĒRZIŅŠ.

·          17.oktobris- Pēc LTF Cēsu nodaļas valdes lēmuma notiek Ļeņina pieminekļa demontāža Uzvaras laukumā (pirmo reizi okupētajā Latvijā). Pieminekļa nojaukšanas organizators Ēriks OZOLIŅŠ.  

1991.gads

·          13.janvāris- asiņainie notikumi Viļņā. Masu mītiņš Rīgā. Barikāžu nedējas (13.- 25.janvāris) sākums Rīgā.

·          3.marts- iedzīvotāju aptauja (faktiski referendums) par Latvijas neatkarību. Cēsu rajons: 92.9% dalībnieku- „Jā" neatkarībai; 6,5 %- „Nē".

·          17.marts- Vissavienības referenduma par PSRS saglabāšanu pilnīga izgāšanās Latvijā, tajā skaitā arī Cēsu rajonā.

·          19.-21.augusts- bruņotais pučs Maskavā PSRS saglabāšanas nolūkos. Ārkārtas stāvoklis visā valstī.

·          21.augusts- pučs beidzas ar izgāšanos. Latvijas Republikas Augstākā padome pieņem lēmumu par pārejas laika beigām un pilnīgu valsts suverenitātes atjaunošanu.

·          21. augusts- AP pieņem konstitucionālu aktu par Latvijas kā neatkarīgas valsts statusu, izbeidzot 1990.g. 4. maijā postulēto pārejas stāvokli.

·          Septembris- sākas sarunas par padomju karaspēka izvešanu no Latvijas (1991.-1994.).

·          6.septembris- PSRS Valsts dome pieņem lēmumu par Baltijas valstu neatkarību.

·          LTF faktiski beidz pastāvēt. Frontes aktīvisti atgriežas pie saviem iepriekšējiem darbiem, citi pieslēdzās jaunām partijām. 1993.gada Saeimas velēšanas LTF partija nespēja pārvarēt 5% barjeru.

Jā kādam ir ierosinājumi - ar prieku ņemšu vērā un labošu iespējamās kļūdas - rakstiet: kvsbcesis@gmail.com